Izaicinājumi
Vide, dabas resursi un cilvēku veselība
Sintētisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošana lauksaimniecībā ir palīdzējusi kāpināt pārtikas ražošanas apjomus, tomēr par to nācies maksāt ar dažādām vides, dabas resursu un cilvēku veselības problēmām. Herbicīdi ir otrā visvairāk pārdotā AAL kategorija ES (131 300 tonnas darbīgās vielas), kas veido 33% no visiem AAL pārdošanas apjomiem 2019. gadā. Lauksaimnieki nelabprāt iesaistās nezāļu alternatīvo ierobežošanas metožu ieviešanā savā saimniecības praksē, jo uzskata, ka šīs metodes ir sarežģītākas, dārgākas un laikietilpīgākas, kas, rezultējas zemos neķīmisko metožu ieviešanas praksē rādītājos.
Daudzas ES politikas iniciatīvas, ieskaitot ES Zaļo darījumu un tā Pārtikas no lauka līdz galdu stratēģiju, Biodaudzveidības stratēģiju, kā arī CAP stratēģisko plānu, ir noteikušas konkrētus mērķus un ambīcijas attiecībā uz sintētisko pesticīdu lietojuma samazināšanu. Turklāt vairākos inovatīvos pētniecības projektos (piemēram, WeLaser4 un IWMPRAISE5) jau tika pārbaudītas dažādas alternatīvas kaitīgiem herbicīdiem.
Neskatoties uz to, inovatīvas idejas un praktiskas metodes nav pienācīgi apkopotas un izplatītas, un pētniecības rezultāti vēl nav pilnībā īstenoti. Saskaņā ar 2009/128/EK direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, līdz šim nav sasniegts būtisks progress nezāļu alternatīvu ierobežošanas metožu izmantošanas veicināšanā, uz kura balstās pesticīdu atkarības samazināšana.
Viens no iemesliem ir tas, ka pieejamās zināšanas ir fragmentētas!
Ir problemātiski sazināties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem. Starp dažādām institīcijām ES, nacionālā un reģionālā līmenī, ieskaitos AKIS nav izveidota pietiekami efektīva komunikācija un sadarbība, kā rezultātā zināšanu un pieredzes apmaiņu kavē dažādi dažādi šķērļi, kurus pamatā izraisa slikta organizācija un informācijas trūkums. Vēl viens ierobežojums ir lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu daudzveidība, ļoti atšķiras atbalsta veidi no valsts vai reģionālajām iestādēm, no lauku tīkliem, inovācijas un/vai konsultāciju dienestiem. Svarīgi atzīmēt ka dažādu inovatīvu sistēmu plašai ieviešanai lauksaimniecībā ir nepieciešama gan pielāgošana, gan adaptācija.
