Itālija
Neķīmisks nezāļu kontrolēšanas veids vīna dārzos
Augsnes un nezāļu apsaimniekošana vīna dārzos Itālijā, īpaši Toskānā, balstās uz mehāniskiem apstrādes veidiem starp rindām un herbicīdu lietošanu zem vīnkokiem. Tomēr šīs stratēģijas negatīvi ietekmē augsnes auglību, saglabāšanos un mazina agroekosistēmas bioloģisko daudzveidību. Turklāt Toskānas vīna dārzi galvenokārt atrodas kalnainos apvidos, kur intensīvu augsnes apstrādes pieeja izraisa augsnes eroziju.
OG-IOCONCIV galvenais mērķis ir mazināt herbicīdu lietošanu, uzlabot augsnes auglību, veicinot un vienlaicīgi izvērtējot, alternatīvus un ilgtspējīgus saimniekošanas veidus rindstarpu un iekšrindu nezāļu ierobežošanā vīna dārzos. Sedzējaugu izmantošana var būt alternatīva augsnes apstrādei un nezāļu ierobežošanai, šīs metodes izmantošana var uzlabot gan konvencionālo, gan bioloģisko vīnkopības ilgtspējību. Sedzējaugi ir spējīgi nodrošināt svarīgus agroekosistēmas faktorus: uzlabot augsnes auglību, pasargāt no erozijas un mazināt nezāļu izplatību, vienlaicīgi veicinot oglekļa un slāpekļa akumulāciju augsnē un uzlabo bioloģisko daudzveidību.
Kāda novitāte piemīt OG-IOCONCIV projektam?
OG izstrādātā inovācija balstās uz sedzējaugu pašsēju un izplatību zem vīnkokiem, apvienojot ar dažādu sedzējaugu maisījumu kultivēšanu rindsarpās, ar mērķi mazināt herbicīdu lietošanu un augsnes apstrādes intensitāti.
Inovatīvais process ietver pazemes āboliņa sēšanu zem vīnkokiem vēlu vasarā/agrā rudenī (reizi 3 līdz 4 gados), un tās audzēšanu līdz vēlam pavasarim/agrai vasarai. Āboliņam atmirstot, sēklas izsējas tieši augsnē. Šādā veidā āboliņa biomasa pārklāj augsni rudenī, ziemā un pavasarī kā dzīvā mulča, bet vēlāk vasarā kad biomasa ir atmirusi, tā nekonkurē ar vīnkokiem pēc ūdens un barības elementiem. Vasaras beigās augsnē esošās āboliņa sēklas sadīgst un sākas jauns cikls, šāda metode nodrošina konkurenci ar nezālēm, uzlabojo augsnes auglību (palielina organiskās vielas daudzumu, samazina eroziju un uzlabojo slāpekļa pieejamību).
Eksperimentālās pārbaudes ietver salīdzinājumu starp trim dažādiem augsnes apstrādes veidiem:
Eksperimenti ar sedzējaugiem tika ierīkoti četrus gadus pēc kārtas(no 2019. līdz 2022. gadam) divās konvencionālās un divās bioloģiskajās saimniecībās Pizas provincē, Toskānā.
1.) Mehāniski apstrādāts izmēģinājuma lauks.
2.) Sedzējaugi pastāvīgi aug zem vīnkokiekm, bet starprindas apstrādā mehāniski.
3.) Sedzējaugi pastāvīgi aug zem vīnkokiem un starprindās
(pazemes āboliņš iekšrindās un sedzējaugu maisījums ar dažādām sugām starprindās).
Kopumā pazemes āboliņš ir pierādījis savu konkurētspēju cīņā ar nezālēm, bet pastāvīgā seguma nodrošinājums ir uzlabojis vīnogu ražošanas un kvalitātes rādītājus, t. sk. iegūstot ogas ar lielāku slāpekļa saturu. Izstrādātais risinājums ir ilgtspējīgs veids, kā apstrādāt augsni un ierobežot nezāles vīna dārzos, mazinot lauksaimniecības ietekmi uz vidi un ražošanas izmaksas.
Nākotnē plānots uzlabot āboliņa sēšanas tehnoloģiju. Šobrīd izstrādātais mehāniskās sēšanas ierīces prototips, spēj veikt atšķirīgu sedzējaugu izsēju zem vīkokiem un starprindās, tomēr nav sasniegts optimāls rezultāts sēklu vienmērīgai izkliedei. Turpmāk nepieciešams pielāgot un uzlabot sējmašīnas prototipu un, sadarbojoties ar lauksaimniekiem, izvēlēties piemērotākās āboliņa šķirnes kontekstā ar audzējamajiem kultūraugiem, vadoties pēc specifiskām vajadzībām.
Projektā piedalījās saimniecības:
– Azienda Agricola La vite- Gini
– Azienda Agricola Bellesi Alberto
